Modes vēsture + konkurss!

Liels bij man prieks,kad saņēmu tuvas – tālas baumas,ka tikšot izdota modes vēstures grāmata latviski. Un kā viena no retajām reizēm, baumas piepildījās un pat pie mums beidzot ir viena jēgpilna (krāsaina, ko pat kauns uzsvērt) un viegli lasāma literatūra par modes vēsturi un darboņiem, kas tās gaitu ir mainījuši. Ikoniskākie tērpi, dizaineri un stila ikonas. Tas viss – viegli lasāmā valodā, ko var pārlapot kā romānu un citreiz – meklēt informāciju.

Tā kā googles statistika rāda, ka neba viena te kladzinu, bet ir arī kas uzklausa – jums konkurss! Tepat komentāros uzrakstiet kurš modes periods, dizainers vai stila ikona jums tīk vislabāk un kāpēc. Un viens no jums dāvanā saņems šo brīnišķīgo grāmatu! Atbildes gaidīšu līdz 2dienai tepat komentāros vai e-pastā (anii@anii.lv).

Iegādājama Zvaigzne ABC grāmatnīcās par ~13Ls.

Kārdinājumu meklē zemāk!

27 komentāri

Elīna  on April 13th, 2012

Vismīļākais periods – 18.gs. Marijas Antuanetes ģērbšanās stils. Greznas un kuplas kleitas, augstas parūkas, smalkas kurpītes. Kruzuļi un vizuļi man patīk jau kopš bērnības, kad zīmēju dāmas cakainās kleitās.

[Reply]

Santa  on April 13th, 2012

20. gs. 50.-tie – Diors un vina new look! Pilnigs atplaukums peckara perioda, smalki audumi, formas, sieveskigums, uzdrikstesanaas dzivot labaak neka ierasts :)

[Reply]

adriena  on April 13th, 2012

Man sirdij tuvs Hipiju laiks, 60tie gadi, ja nemaldos, man vispār ar tiem gadskaitļiem problēmas, bet tais tērpos jūtams tāds prieks un dabiskums un šķiet tas ir tas, kas šobrīd pat ļoti pietrūkst..un dizainerus teikšu godīgi nezinu no tā laika, taču man patīk klausīties stāstos, kā tētis ģērbies jaunībā, kļošenes, zaļas saulesbrilles (kuras nu jau ir mans īpašums), mocīts un matu sakārtošana veroties veikalu skatlogos :D

[Reply]

RavenAngelov  on April 13th, 2012

Pēdējā laikā esmu aizrāvusies un sajūsminos par Daphne Guinness, lai gan viņas stils nav gluži kas tāds, ko varētu atrast manā drēbju kaudzē, man ārkārtīgi patīk kā viņa to pasniedz. Jo stilu jau neveido tikai drēbes, bet arī cilvēka attieksme, kas ir pirmais rādītājs vai Tu rakājies pareizajā skapja pusē. :)

[Reply]

Ance  on April 13th, 2012

20 gs. 30 tie gadi Holivudas dīvu laiks. Marlene Dietrich un Greta Garbo. Smalka sievietes roka ar cigareti garā iemutī.

[Reply]

Inita  on April 13th, 2012

Vizuāli patīk 18. gadsimta Anglijā valkātais, tāds kā tiek demonstrēts Džeinas Ostinas romānu ekranizējumos.
Kādreiz gribētu pamēģināt kā ir valkāt baroka stila apģērbu, kas savā greznībā un lielumā pārspēj daudzus, ja ne visus savā varenībā.

[Reply]

ElinaR  on April 13th, 2012

Man ārkārtīgi patīk 20. gs. 50-tie un 60-tie gadi.
50-to gadu apģērbos un grimmā jūtams smalkums, izsmalcinātība un sievišķība. Īsta modes, skaistuma un sievišķības reinkarnācija pēc neizteiksmīgā kara peioda. Apģērbos – sievišķigas un augumu izceļošas līnijas, elegantas un izteiksmīgas krāsas, grims un frizūra – sievišķīgs un izteiksmīgs skatiens, sulīgas lūpu krāsas. Eleganti, sievišķīgi un skaisti. Ja tam visam vēl pievieno F. Sinatras mūziku – īsts elegances laikmets!
60-tajos gados mani aizrauj neticami dzīvespriecīgās krāsas ar kosmosko “piesitienu”, saglabājot gaumīgu un elegantu līniju. Ļoti rotaļigs un krāsains laikmets gan sieviešu, gan vīriešu garderobē, kas uzlabo garastāvokli un piešķir dzīvei īstu varavīksnes sajūtu! :)

[Reply]

Mandy  on April 13th, 2012

Coco Chanel – sviešķīga, valdzinoša, nemirstīga! Spēcīga personība, kura nebaidījās, uzdrīkstējās un radīja šedevrus, ko sievietes pielūdz joprojām! Nepārspējama elegance un šarms!

[Reply]

Vita Radzina  on April 13th, 2012

Man No Tevis piedāvatajiem modes stiliem,katra laika ir,kas piesaistošs…Pašlaik mani uzrunā 19.gs sākums ar aristokratismu,materiālu salikumu un krasu gammu,bet kaut kur aizvien tuvs un saprotams ir arī 20.gs dekonstraktīvisms,ar savu ideju un ideālu kliedzošo pretrunu un spēku/Laikam jau juteklisms ar spēku ir tas,kas izkristalizejas.Vesture ir lieliska iedvesma man allaž,jebkura tēla vai kolekcijas pamats.Gribetu strādāt pie filmām,mākslas darbiem vai bildēm,kas to visu aptver un atspogulo…labs izaicinājums!

[Reply]

Agnese U  on April 13th, 2012

Lai arī esmu sieviete, man vispievilcīgākais ir dandy kults no 18. un 19.gadsimtu mijas; tas izstaro izsmalcinātību, šarmu un gaumi, kaut aiz tā aizsega var slēpties pavisam kas ķecerīgi cits. Nerunājot par dandy vizuālo baudījumu (kas ir teikts bez ironijas un paužot absolūtas simpātijas), tas ir kā mūsdienu pēdējās desmitgades modes paradokss – nepateiksi, no kāda sabiedrības slāņa nāk šis gaumīgi ģērbtais cilvēks, jo smalkā, kvalitatīvā lieta, kas viņam mugurā, var nākt no augstākā modes nama, no sekondhenda vecāsmātes skapī vai ir paša rokām darināts.
Bet varbūt šis dandy apbrīns ir slēptas ilgas Latvijas retroseksuāļus (kas tomēr ir stiprā vairumā) padarīt pievilcīgākus visās savās izpausmēs? :)

[Reply]

Elīna  on April 13th, 2012

20.gs sākums līdz …, Coco Chanel ar savu eleganci uzdrīkstēšanos, spēju iedvesmot un radīt, ar mazo melno vakarkleitu, ar spēju vienkāršību apvienot ar kliedzošu šiku un greznību, ar rotaļu un izaicinājumu gan modē, gan dzīvē, ar sievietes spēku un spēju būt neatkārtojamai.

[Reply]

A.  on April 13th, 2012

Mani visvairāk iedvesmo tikai viena modes ikona -Odrija Hepberna un viņas tērpi. Viņa pati bija tik skaista ar savām lielajām mandeļ-formas acīm un nedaudz nevainīgo sejiņu… Skatoties filmas ar viņas piedalīšanos, uzreiz gribas būt tādai kā viņa – skaistai, ne pārāk gara auguma un burvīgās drēbēs ietērptai… Givency viņai ir radījis tik burvīgus tērpus, ka laika plūdums neko manā sajūsmā nemaina – vēl joprojām ceru būt skaista kā Odrija un valkāt līdzīgus tērpus… kamēr cerības nav piepildījušās, būšu zaļa un slapja :)

[Reply]

Laura  on April 13th, 2012

Man vislabāk patīk baroka laika stils, jo tas mani piesaista. Es pati gribētu kādu laiku padzīvot šajā laikā, šaurās korsetes, lielie svārki ar krinolīnu, augstās parūkas. :)

[Reply]

Sigita  on April 13th, 2012

Modes ikona no 20 gadsimta 60. un 70 gadiem man ļoti patīk Tvigija ar savu bērnišķīgumu,maigajām krāsām un lielajām acīm, neskatoties uz to, ka slavināja sievietes kalsnumu daudz citas lietas, kas nāca saistībā ar šo sievietes tēlu! Tvigija kā ikona ir arī šodien, kā mākslas darbs uz kuru modes industrija, un citi uzņēmēji ražo naudu! bet no modes un stila aspekta man tuvi ir 80 gadi Latvijas modē, gadi kurus pati piedzīvoju, kuros redzēju skatoties uz mammu, un citām elegantajām dāmām Rīgas ielās..elegance un klasika savijusies ar romantiskām iezīmēm pavisam parastā izpildījumā un materiālos – lēts šiks bet ar gaumi. Un Latvijas modes bizness bija plaukumā.. laiki, no kuriem gribētos arī šodien kaut ko ieviest ikdienā un sabiedrībā!

[Reply]

Džeina  on April 13th, 2012

Gotika.dāmas ar raganiski augstām cepurēm uz mežģīņoto katedrāļu fona.

[Reply]

Baiba  on April 13th, 2012

Absolūts favorīts – rokoko. Cirtas, kuplas kleitas… Viss izsmalcināts un dažādu krociņu, rišiņu un kruzuļu pārbagāts. Tieši šie tērpi man saistās ar princešu kleitām. Šis stils valdzina ar to, ka parādījās arī interjerā un lika justies kā izsmalcināti skaistas pasaules daļai. Šķiet, ka no personībām šajā stilā ģērbusies arī Marija Antuanete.

[Reply]

Reezy  on April 13th, 2012

Seno ēģiptiešu apģērbi – vienkārši siluteti, lina audums. Bet galvenokārt rotu dēļ -tajās fantastiski attēlota visa ēģiptiešu pasules uztvere, lietu kārtība.

[Reply]

Maija  on April 13th, 2012

20. gs. 50-tie un 60-to sākums ar elegantajām, vidukli izceļošajām kleitām, sievišķīgajiem aksesuāriem – cimdiem, somiņām, sarkano lūpu pomādi, kas kopā veido to trauslo, ēterisko un graciozo sievietes tēlu – pilnīgs pretstats visu varošajam sievietes tēlam kara apstākļos. Diora new look – uzdrīkstēšanās pēckara ekonomiskajos apstākļos.
Kā tā laika stila ikona visvairāk mani apbur Odrija Hepberna, viņa iemieso sevī gan trauslumu, gan sievietei piemītošo sīkstumu.

[Reply]

gerda  on April 13th, 2012

Art Deco 1930.gadi
mm.. pēckara periods un cilvēki dzīvo laimīgā ilūzijā, sieviešu revolūcija, nost ar korsetēm, puiciski skaistas sievietes.
dārgas, elegantas, bet ar tādu vieglumu un rotaļīgumu

p.s. vispār jau latviski ir vēl viena grāmata par modi. tu gan maz bilžu un līdz 20.gs
tiem, kam patīk vairāk lasīt, nevis bildes- http://www.jr.lv/lv/veikals/prece/?shop_id=316653

[Reply]

Inga  on April 13th, 2012

Man ļoti patīk gan Marijas Antuanetes laiku mode, gan arī pagājušā gadsimta 50. gadu stils, taču vistuvākais ir Art Deco laiks. Slaidais tērpu kritums, it kā vienkāršība, bet tai pat laikā milzīga izsmalcinātība. Pietiekami maz tērpa, lai aiz tā saredzētu sievieti, un pietiekami daudz, lai nebūtu pārlieku atkailināti.

[Reply]

Annija  on April 13th, 2012

Ak, tik skaista grāmata!

Mans mīļākais periods laikam būs tas Bovija glamurīgais pancīgums & filmas “Velvet Goldmine” stils… Tik spilgti, ka grūti saprast, kur skatīties, jo visa tik daudz. Un mode nebeidzas tikai ar apģērbu un aksesuāriem, bet gan grimu. Man šķiet, ka tolaik bija interesantāk dzīvot — vismaz attiecībā uz apģērbu. Varēja uzvilkt piecus showstopper’us uzreiz, nezin kāpēc šķiet, ka mūsdienās tas vairs neietu cauri.

[Reply]

Ievish  on April 13th, 2012

Mani visvairāk saista 20.gs 50-to gadu uber -sievišķība. Lapsenes viduklis, kičīgi aksesuāri, burvīgas detaļas. Kā stila ikonas mani iedvesmo Renata Ļitvinova un Dita von Teese

[Reply]

meerijpopins  on April 14th, 2012

esmu sajūsmā par 70.gadu glam-roku. tērpi, grims un pati mūzika liekas kā nevis atsevišķs laika periods, bet gan kā pavisam cita pasaule. tas, ka nebija īpašs nodalīts sievišķais no vīrišķā vēl vairāk raisa manī sajūsmu. un uzdrošināšanās ietērpties no galvas līdz kājām glitera, samta vai vnk dīvaina auduma tērpos raisa manī cieņu un apbrīnu.

+ nenoliegšu – es vienkārši dievinu tā laika apavus!

[Reply]

ari  on April 14th, 2012

Kādu dienu kādā vientuļā ārzemju grāmatnīcā “netīšām” pavadīju aptuveni 3h…šiverēju pa modes grāmatu plauktiem un pāršķirstīju kādas 3 Odrijas Hepbernas fotogrāfiju grāmatas. Iedvesmoja – patiešām. Stils, cilvēks – viss tas kopums.
Bet jāatzīst, sapratu – bez cilvēka, kas prot konkrēto stilu iznest ar savu spēcīgo personību, harizmu, auru un dziļo dvēseliskumu, tukšs pakaramais vien sanāktu. Mode, šķiet, nav domāta vājajiem. Jā, jā…zinu, – skaļi teikts, bet, manuprāt, bez organiskas saderības starp stilu un personību – čiks vien būs.

Esmu šauusmīga nepraša gados un stilos, bet neprātīgi vēlos apgūt, un tieši tādēļ mani TĀ sajūsmina fakts, ka izdota šāda grāmata latviski. Es vēlos viņu sev no visas sirds! Ja ne konkursa rezultātā (jo man vienmēr licies, ka konkursi nav domāti man – tajos taču nekad neuzvar :) ), tad atrast grāmatnīcas plauktā. Mīļš paldies Anii par informāciju!

[Reply]

Mārīte  on April 15th, 2012

Jau kādu laiciņu mans mīļākais modes dizainers ir Mondo Guerra. Par viņu uzzināju, skatoties Project Runway, kur viņš izcīnija pirmo vietu.
Lai cik neparasti tas nebūtu, viņam neizdodas skicēšana vai skiču veidošana, bet viņa radītās kleitas un tērpi rodas tapšanas procesā (ko varu attiecināt arī uz sevi, jo kad zīmēju – darbs rodas brīdī, kad pārņēmusi iedvesma. Viņam ir savdabīgs stils – spilgtās krāsas un kontrastējošie raksti liekas tik harmoniski. Viņa iedvesmota esmu arī sākusi padziļināti izpētīt modi un šī grāmata tam lieliski noderētu. :)

Paldies tev par šo iespēju piedalīties tik burvīgā konkursā! :)

[Reply]

Laima  on April 16th, 2012

Vienu periodu modes vēsturē patiesi ir grūti izvēlēties. Tādēļ palikšu pie stila ikonas – vinnozīmīgi CoCo Chanel. Sarkanā lūpukrāsa, melnā, mazās vakarkleita un smaržas No 5. Vissveiksmīgākais salikums, lai ikviena sieviete justos skaistas, seksīga un iekārojama.

[Reply]

iv  on April 16th, 2012

Reiz lasīju, ka cilvēka dzīve līdzinās miniatūrai pasaules vēsturei. Mums katrai (katram), tāpat kā katrai tautai, savs attīstības temps, posmi un savi- lielāki vai mazāki- elki katrā no tiem. Kaut ar banti, zābakiem vai rokassprādzi. Man patīk tas bravūrīgās sievišķības laiks, ko pārstāv Žorža Sanda, Koko Šanele, Marlēna Dītriha… Madonna. Viņas stāv pār gan šķirām, gan laikiem un vienlaikus tos savieno. Protams, viņas ir nepārspējamas, jo maina pasauli – un vispirms tā ir modes pasaule. Taču pagājušajā nedēļas nogalē es sajūsminājos par britu ceļojošā teātra trupas apģērbu (kas gan tas būtu par stilu?), bet savu kāzu tērpu labprāt redzētu Yohji Yamamoto darinātu. Ja nepārdomāšu. Domāju, ka galvenais ir iedvesma un uzdrošināšanās, arī stila izjūta – kas , kaut nedaudz, ir ielikta šūpulī. Bet noteikti, noteikti to var gūt no modes vēstures. Īstenībā, lai izdodas veidot katrai savu modes vēsturi!

[Reply]

Atstāt komentāru